klusiņām, ļoti, ļoti uzmanīgi izcēlu bēbiti no lielās gultas, lai ieliktu viņa gultiņā. ingmārs ar rokām grāba nost mantas no paklāja, lai tikai mēs nepakluptu, bet tieši tajā brīdī, kad liku viņu gultiņā, pagrūdu ar kāju runājošo burvju podiņu, kurš ieaurojās: man garšo cepumi!!

vecāmāte prasīja, kā mums gāja vakar, bet - sit man nost! - es nespēju atcerēties, ko mēs darījām vakar. viņa atgādināja, ka esam bijuši Cēsīs, bet man šīs dienas šķiet nedēļu garas katra. visu laiku esmu uztraukta, jo bērns pat miegā kaut kur lien un gāžas. gribētu izgulēt veselu vezumu miega, bet zinu, ka pēc 20-30 min viņš modīsies un pēc pāris stundām atkal. un es nevaru nolikties gulēt nemaz. ingmārs krāc.
btw, šodien mēs bijām yamaha mūzikas skolā, un Eiženam ļoti patika - viņš visam dziedāja līdzi un ļoti emocionāli pēc tam vāvuļoja, kad beidzās nodarbība.

es pavadu laiku karstumā ar piezīdušos bērniņu. es ploku, bet viņš aug.

šobrīd ingmārs pliks uz palodzes slēdz šim datoram otru monitoru.