šodien pie cita daktera es dabūju atkal īsos vārdos atstāstīt, kā mums viss ačgārni ar to pienu un miegu pēc dzimšanas gājis. un turpat kabinetā mani līdz ģībienam sadzēla tās atmiņas - par mazo, čāpstošo piena muti, kuru pirmajās nedēļās es dabūju skatīt tikai fotogrāfijā, ko ingmārs man atnesa no bērnu slimnīcas. par tām šausmīgajam ilgām, un par pirmajām naktīm, kurās mēs vēl nebijām izšķirti: par intīmo apgaismojumu pēcdzemdību palātā, karsto augusta nakti, kur nogurusi un apjukusi es gulēju uz gultā ieklātas plēves, nolikusi blakus tik siltu, smaržīgu un koncentrētu laimi.