Vecāmāte taisa tik gardu maizes zupu, ka šodien ēdu tikai to - 2 ēdienreizes.
Eiženam odi sakoduši galvu ar visām pretīgi smirdošajām oduzālēm. Veranda ir tāda kā šķīstītava, kur piesūcas kādi 35 uzreiz.

Mēs esam Jūras istabā, bet vecvecāki un ēdamgalds - Baltajā istabā, kurai blakus ir Vidus istaba, kur mitinās mazais kaķēns - Bargais, tāpēc durvis vienmēr jāver uzmanīgi, lai viņš neizskrien un nenokļūst nagos sunim, kurš ir piesiets virtuvē. Jūras istabas durvis ir tieši pretī sunim, tāpēc tās ir aiztaisītas ar krampīti no iekšpuses, lai vectēvs nejauši neatvērtu un neizlaistu Miķeli tieši sunim rīklē. Lai tiktu laukā no Jūras istabas, mēs izmantojam otras durvis, kas ved uz Darbnicu. Un tad no Darbnicas uz virtuvi, un aizkrampējam no ārpuses, lai suns neatrauj vaļā. Jo kad suni ved laukā, tas mēdz izrauties un kā dulls mesties visās durvīs, kur ir kāds kaķis vai bērns, vai vispār kāds. Tāpēc tiek aizkrampētas visas durvis no ārpuses, bet visādam gadījumam arī no iekšpuses - ja nu vectēvs kādu krampīti aizmirst uzlikt. un dažas nobloķētas vēl ar spieķi, lai kādam neienāktu prātā tās atvērt. tad sanāk tā - mēs Jūras istabā, vecvecāki - Baltajā, Miķelis Darbnicā, Bargais - Vidus istabā, bet suns (Kēra) komandē parādi visiem pa vidu - Virtuvē.