un vēl vienu karotīti par zentu mauriņu.

reizēs, kad putra ir jāiebaro, jo pati nelien iekšā, mēs pie katra kumosa ar nopietnu izteiksmi sakām visādus labskanīgus vārdus: apalači, demiurgs, kantrī, telpaugi, ģermānisms, saliekamā gulta, tīrkultūra, jauktenis utt. un tā lieta iet.

(vislabākie ir tie, kas sākas ar "am" - amorfs, amonjaks, amarillis, ambrozijs, ampelmanis, amerika, amulets un tml. jo viņš brīnās un mēģina atkārtot, bet tālāk par "am" netiek.