spontāni iekāpu ar ratiem tramvajā, atšuvu brāļa bērnus, kas dīca saldējumu un izklaides, riteņiem stiegot izbridu cauri vēl purvainajai takai un, pieliekot visu spēku, aizvilku ratus līdz tukšajam krastam, kur apsēdos uz koka saknes un apraudājos. Eižens, pa meža taku kratoties, bija ielīgojies saldā miegā, un es tur labu laiku sēdēju kā no cietuma iznākusi - klausījos vilnīšos, sildījos saulē un izbaudīju to, cik mums abiem kopā ir labi. izlasīju vienu stāstu un pēc tam vienkārši tāpat skatījos, kā cielava lēkā gar pašu ūdens maliņu. `

ingmārs mājā rakstīja referātu par kultūras krīzi latvijā.