pasūtīju jaunu matraci un kumodi, abus no LV ražotājiem. vienkārši priekšmeti masu produkcijas cenā, taču ar to patīkamo detaļu, ka esmu aprunājusies ar konkrētā priekšmeta darinātāju un nodevusi naudiņu bez starpniekiem.

nekā jauna - ar visu piebarojuma pudeli viņš man ir augšā ik pa pārstundai, tikai tāds smagnējāks no treknā mākslīgā piena. šobrīd kopš pirms sešiem zīž - parāpo apkārt pusaizmidzis, berzē acis un atkal pieplok, ieritinās gulēt, bet tad pārdomā un nāk man virsū smaidīdams. (biksītes nomainīju, tā nav problēma)

mana dzīve caurcaurēm ir kā aprauts rokdarbs

darbs puspabeigts, trauki pusmazgāti un bērns pusaizmidzis

bērns aizmiga, tagad es strādāju. daudz labprātāk es, teiksim, patamborētu mežģīni iecerētajām romiešu žalūzijām vai apšūtu kleitas fragmentu ar pērlītēm. es varbūt vēl kaut ko ierakstīšu pēc brīža.

virgīnija izklausās pēc vecas tantes. manai vecmātei visvecāko māsu tā sauca.

man nav labi. tieši tāpēc ka ir beigušās visādas emergency situācijas - var tā apdomāties un saprast, ka neesmu mierā ar to, kā iet. (apraujos pus-domā - bērns pamodās)

sarunāsim tā - tu atnāksi un viņu pabarosi, tad ieliksim vannā un tad es strādašu uz lielā datora līdz kādiem 2iem, bet tu - uz mazā, jo es nevarēšu aizmigt, zinot, ka šodien esmu iztērējusi 2 x vairāk nekā nopelnījusi.