esmu nogurusi un nomocījusies līdz tādai pakāpei, ka gribētu rīt vienkārši piecelties un aiziet.. uz spa. (bet tas ir dārgi, tāpēc es vienkārši nogriezu nagus, noskaloju seju un mēģināšu pagulēt kaut pāris stundiņas, kuras palaikam pārtrauks bērna raudāšana)

auklējot Eiženu, es viņam dziedu visādas dumjas dziesmas. Ingmārs vienu ierakstīja, un tā pamazām kļūst par hītu.
Dziesmiņa Eiženam - "Tētis ar lielo lāpstu" (1.skice): http://www.youtube.com/watch?v=qJlVBOqgXps&feature=youtu.be

uz spa es netiku, bet uz bērnu slimnīcu gan. temperatūra tomēr nekritās, ar 3 katetra pārlikšanas mēginājumiem, esam pie sistēmas.

paldies, mēs braši. pateicu darba devējiem, ka šonedēļ nestrādāšu. ar viņu politiku droši vien saņemšu kārtējos izmešanas draudus, bet pie vienas vietas. te ir miers, tīri un jauki. mīļas māsiņas, ar ko papļāpāt. viegli iztēloties, ka tas ir spa (ar sūdīgu sanitāro mezglu). eiženam arī nav nekas pārāk traks, vienkārši drošībai vajag mazliet novērot - maziņš taču vēl. un arī es varbūt beidzot izgulēšos un izveseļošos. man pat nebūtu pretī, ja mums te jāpasēž līdz pirmdienai - ingmārs varēs netraucēti rakstīt savu akadēmisko darbu un es beidzot kādu grāmatu izlasīt.