es sevi visu laiku mierinu, ka šāds režīms nebūs mūžīgi un kādu dienu būs vieglāk. pesimisti gan saka, ka vieglāk nekad nekļūs, bet es jau vairākas reizes esmu piedzīvojusi, ka kļūst vieglāk. pēc atbraukšanas no japānas pilnīgi viss kļuva daudz vieglāk. tik viegli, ka nezināju, kur likties. pabružājoties pa eiropu, iekūlos jaunās grūtībās, bet, teiksim, šodien viss bija ļoti viegli. neskatoties uz to, ka aizmigu tikai tad, kad principā jau bija jāiziet no mājas - ap 12 dienā. pamodos 2, aizbraucu pie reiņa uz pusdienām, kuras mūs mazliet pagaidīja. esmu arī jau pastrādājusi dienas devu, nopelnījusi pārdesmit eiro, nopirkusi 2 jaunus spilvenus un mazliet izvedusi bēbīti svaigā gaisā. viņš uzvedas brīnišķīgi, ēd putru un ir diezgan rātns arī pie galda. no laukiem pienācis kārtējais dārzenīšu un gaļas sūtījums. un uz tualetes datora kačājas filmas.

lasīju - lai bērni būtu rātni un ar viņiem varētu iet uz restorāniem bez stresa, esot regulāri jau no mazām dienām jāatkārto: šis tagad ir pieaugušo laiks.

somas dibenā vecmāmiņa vēl ielikusi, noadījusi mazu pelēku vestīti, kas mazliet ož pēc žāvēta speķa un plīts