pirms vairākiem mēnešiem ingmāram pretējā veikalā pienāca viens vecs cilvēks un teica, ka priekšējā dienā ir redzējis rimi veikalā krisu normenu un sūziju kvatro. ingmārs jautājis: ko tad viņi pirka? cilvēks teica: nu tā, visādus produktiņus.

stumblin in: http://www.youtube.com/watch?v=_am1ydf8QRA

vēl man ir tāda bēda: ir pagājis pus gads, bet joprojām nav nogājuši zilumi no slimnīcas špricēm. tie tur paliks foreva?

vārds "radošums" ir tik šausmīgi izvazāts, ka kļuvis atgrūdošs. un turklāt jau labu laiku ir skaidrs, ka tas tā ir. tāpēc šobrīd sametas kauns izlasīt twiterī, ka atkal kaut kāds radošais grupējums aicina radīt kaut ko jaunu un nebijušu. atkal kaut kādas burkas ar inovatīviem korķiem vai kaut ko no koka, kas līdz šim bijis ērtāk lietojams no metāla vai tml. tāda sajūta, ka tūlīt jau katrs durvju rokturis būs ar kādu radošu ķimeriņu apcakināts un kā tērēti ļaudis stāvēs rindā, lai jaunatklātu, teiksim, skatīšanos pa atslēgas caurumu.
protams, nevar jau šo procesu saukt tieši par sliktu, jo čaklums un vērīgums ir labas īpašības. bet tā jaunrade, jo sevišķi ar visu vārīšanos pašai par sevi, ir tik uzbrūkoša, rezonējoša un vienkārši groteska. man personīgi tas rada vēlmi izvēlēties, es atvainojos, nevis saķibinātu velveta brošiņu ar nejauši ieaustu kūsiņu, bet kaut ko sterilu un bezpersonisku no ikea neradošā gala.
es tikai vēl īsti nespēju noformulēt, kas ir tas, kas nāk radošā pacēluma vietā - noliegums? apātija? vai elementāra prasība pēc sadzīves priekšmetu nemanāmības un svešo individualitāšu neuzbāzības?

bet es nenoliedzu, ka daudz foršas lietas ir parādījušās ši pacēluma rezultātā. un ir, kam ir totāli izdevies. es pati taisos nopirkt Eiženam gan krāsainus velteņus nākamajai ziemai, gan kādu no šiem tārpiņiem, pēc kuriem zidaiņi ir vienkārši traki