ingmāram sesija - tāpēc viņš guļ uz filozofu lažiņas darbistabā, tikmēr mēs ar eiženu guļam lielajā gultā, tā viņam nav jāraud, lai mani uzmodinātu un man nav jāklūp pāŗ koka ziloni, pusmiegā viņu pa 10 reizēm cilājot laukā no gultas. mēs draudzīgi sasedzamies abi ar vienu segu un naktslampiņas gaismā skatāmies seriālus. un viņš ir atsācis ēst krūts pienu bez nekādiem iebildumiem, kā tam normāli bija jābūt visus šos 5 mēnešus. viņam ir tāda balta samta pidžama ar uzrakstu, ka šie ir piena ceļa svētki.

man ir depresija. viss ir jauki, bet es negribu celties no gultas. saliku bērniņam visapkārt košas mantas, bet pati guļu mārka dibenā.