Jaungadu apsolījām sagaidīt laukos, bet Eiženam vakar klepus sākās; tāpēc autoosta + 4 h autobusā noteikti nav laba doma.
11os jāiet uz baseinu, bet tikko konstatēju, ka soma ar peldkostīmu palikusi ciemos. tagad sēžu tāda ne šur, ne tur.

nu labi, nebrauksim nekur, jo ingmārs arī slims. apkrausimies ar jaungada konfekšu maisiņiem, pārvilksim dūnu segu un skatīsimies filmas.

vakar ēdām batoniņu "fregata", kas ir tāds ne pārāk garšīgs un tajā dažreiz ir rieksti, bet dažreiz arī nav. bet tam bija atmiņu pievienotā vērtība no laikiem, kad tas bija vienīgais saldums, ko mēs varējām atļauties vairumtirdzniecības bāzē kādā no 90-to gadiem. un tad pēkšņi (man liekas, ka ari uz jauno gadu) pazīstams onkulis uzdāvināja kasti ar snikeriem, kas bija pilni ar riekstiem, un tas bija tikpat kruta kā mersis ar melniem stikliem un ādas jaka. uz "fregatu" fona kaste ar snikeriem lika justies noziedzīgi bagātam.

btw, es vienreiz dabūju maskačkā Dieva dāvanu no čigānietes. viņa sniedza man sainīti, sakot, ka Dievs to ir sūtījis tieši man, bet viņai pienākoties 0.50 ls par starpniecību. dāvanā bija milzīgas zilas bikses, īstas pļūtenes.

mana māte uzdāvināja ingmāram zolitūdes atslēgu