***
2011.12.27. | 11:55
ziniet ko? es gan vēl izlasīju tikai līdz 60. lpp, bet Kiviča grāmata ir laba. godīgi. var nepatikt pats Kivičs un jo vairāk tieši tad - bet grāmata ir kruta literatūra: 1) ļoti skaidrs un vienots stils, tāds piezemēti vienkāršs, kas atbilst arī naivajam grāmatas uzstādījumam un piestāv varonim, 2) varonis!! Kivičs ir dzimis bestsellera protagonists: mūziķis - sportists, kas iet taisnu ceļu un, daudz nešķirojot intereses, pēc sporta traumas ar sportisku pieeju taisa karjeru uz LV skatuves, 3) dokumentālā un antropoloģiskā vērtība, turklāt svaigs atskats uz 80-tajiem, 90-tajiem, nevis mūža nogalēs rakstītām biogrāfijām raksturīgā nostaļģija, bet tāds: mēs aizbraucām ar sporta skolu uz Zviedriju un zagām kedas. 4) nekādu poētisku atkāpju un uz nerviem krītošu dvēseles līkoču, kurus grāmatā iebāztu kāda viņa vecuma autore - sieviete vai gejs; sabiedrības analīzes lielākoties ir kodolīgas un statistiskas, piemēram: "ir priecīgi bērni un ir bēdīgi, un vēl ir arī citādi bērni, 70 % gadījumu viņi ir vecāku spogulis", 5) garšīgi, trāpīgi citu personāžu raksturojumi: "smēķēja tinamo tabaku, brauca ar melnu Ford Mondeo un ģērbās kā Bono no U2 - stilīgs džeks".
es gribēju teikt, ka šeit snobi par viņu nosmīkņās, bet ārvalstīs šīs grāmatas tulkojums varētu būt mind-blowing hits. tikai bez tā lētā noformējuma 'privātās dzīves' stiliņā par "šokējošo atklātību", bet kā amerikānisks stāsts par sasniegumiem postpadomju mērcītē.
es gribēju teikt, ka šeit snobi par viņu nosmīkņās, bet ārvalstīs šīs grāmatas tulkojums varētu būt mind-blowing hits. tikai bez tā lētā noformējuma 'privātās dzīves' stiliņā par "šokējošo atklātību", bet kā amerikānisks stāsts par sasniegumiem postpadomju mērcītē.