tā! un tagad es gribu ēst.

Melnais brokastu pudiņš

ļoti labi. kārtīgas brokastis klusumā ar sevi, karotīti brūkleņu ievārījuma un miķelīti klēpī. negausība ir mans netikums un ari fizioloģiskā īpatnība. es nezinu, kā jūs citi to slēpjat, bet man nav nekādu hormonālo garastāvokļa maiņu - ja es kļūstu dusmīga vai pinkšķīga, visticamāk man gribas ēst, nu, vai esmu saslimusi. paēdu un uzreiz atgūstu sirdsmieru. un tagad ar to bērna zidīšanu vispār - man pēctam ir mizlīga apetīte. tāpēc uz plīts stāv buljons, lai badigais garastāvoklis, nepāraug kašķīgumā: iedzer siltu glāzi buljoniņa, nomierinies.

tajos pasakainajos japāņu dziedējošo karstavotu hoteļos ar zen skatu uz tukšumu logā, ziniet ko dod brokastīs? kārtīgi pārsālītu un saceptu zivs gabalu, rīsu bļodu, sāļas zupas šķīvi, omleti, ūdenszāli, pūdētas pupas un vēl trauciņu ar visādiem samarinētiem krikumiem. un ar visu savu negausību, es tik sāļu, asu un sātīgu - pat uz paģirām no rīta nevaru dabūt iekšā.

( brokastu paplāte )