pa kuru brīdi jūs, mātes, gulējāt, mazgājāt autus un gatavojāt ēst? jūs, kam nebija siltā ūdens, veļas mašīnu, vīru un naudas?

man nav nekāda sieviešu instinkta, es ar pūlēm to visu paturu prātā: plēšos pušu, skaitot tās minūtes. nomaini autu, nosterilizē pudeles, ierīvē ar eļļu, izsūc degunu, atkal jāmaina autu, atkal jāuzsilda piebarojums un jau atkal jābaro - kā par spīti sanāk, ka jābaro tad, kad tikko beidzot aizmidzis, plus vēl jānosver pirms un pēc. ēd viņš vismaz 1.5 h, bet jābaro ik pēc 3h. un tad vēl pa to 1.5 ārā jāizskrien pa galvu pa kaklu, lai paspētu būt atpakaļ uz nākamo ēšanu.
un tik un tā - atnāca daktere un pateica, ka viņš neesot gana resns! vēl lika man stundu vārīt kaut kādu "melno rīsu" - es nesaprotu, kā tādu vāra, bet ja nesavārīšu, būšot atkal jābrauc uz slimnīcu. savārīju.

atdzejot no japāņu valodas ir daudz, daudz vienkāršāk.

eh, dzīve dzīve.

slimnīca mūs atsūtīja mājās. mūsu daktere vienkārši tiranizē neatliekamās palīdzības. viņa gan man rezervei iedeva arī alviksas taxi numuru.

atnāca bargais, stāsta tenkas. zvanījis viņam kāds ingmāra mammas paziņa, kuram kāds teicis, ka ingmāra mammas dēls - ingmārs ir precējies ar to sievieti, kas nīderlandē bija salaulāta ar citu sievieti. to zina ari ingmāra mamma, tikai nesaka ingmāram.