mēs vēl neesam sākuši jauno dzīvi. katru vakaru uzklājam istabu, bet no rīta jau atkal novācam, lai kaut ko vēl paremontētu. bet tik ļoti gribas dzīvot tīrajā istabā, tāpēc atkal saņemamies - izritinam paklāju, ienesam matračus, apklājam, noliekam stūrī naktsgaldiņu ar lampiņu un mazo laptopu, tatami paklājiņu, veļas kasti, krēslu, puķpodu un miķelīti. un no rīta prom.

es visu laiku nejutu nekādus tur emocionālos stāvokļus īpašos, drīzāk biju super-stabila un racionāla, ja neskaita kādu nelabumu vai noguruma brīdi. bet nu pēdējās dienas ir tādas dusmas un nemiers, ka mani pat varētu savervēt partijā. nomierina tikai kaķītis, saldumi, klusums un miegs. vai ja pamasē pēdas.

cerams, ka latviski drīz tiks tulkota igauņu rakstnieka Andrus Kivirähk grāmata "Kaka un pavasaris"


"kaka ja kevad"