pamodos, sajutos kaut cik mundra, saģērbos, lai dotos uz alfu pēc rīvmaizes, bet atkal noguru. tomēr pagulēšu vēl. nekur jau nav tā baigi jāiet, var darīt tā un darīt šitā. vispār es esmu mierīga, tikai palaikam nāk virsū šausmīgi dežāvū. kā vakar vēlu vakarā taisot istabai karkasu - pēkšņa vīzija par to, kā visiem spēkiem ceļu māju, bet pārnāku mājā tukšā. bet tās domas izdodas aizdzīt.

klīnikā žurnālā redzēju tādu. tas bija raksts par sliktajiem bēbīšiem, kuru kāds cits bērns bija apzīmējis ar murgu ķinķēziņiem.