es neesmu tas gadījums, kurš galīgi noliedz sirds un instinktu gudrību. es pati apkaunojoši bieži paļaujos uz likteni un priekšnojautām. es necienu sistēmu par tās brutalitāti, apzinos zinātnes nepilnīgumu utt. bet es izjūtu milzīgu godbijību un pateicību par inkubatoriņiem, kuros var elpot pāragri dzimuši bērni, lāzeriem, kas atjauno redzi, mākslīgām sirdīm un apaugļošanām, kas dod otrās iespējas, un par pašu pamatu - higiēnu un potēm, kas ļauj mums dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.
un te var sarosīties skeptiķi - pateicību Dievam par tādu pasauli, ar tādām prāta spējām, kas ļāvušas sasniegt tādu progresu.

šai cūciņai ir alerģija uz dubļiem

es vairs neko nevaru laikam. šodien nav pat ligzdas sindromu. vakar vakarā vēl krāsoju dēļus, bet šodien pat nevaru aizdabūt sevi līdz garāžai viņus apskatīt. un ēst ari neko negribas, tikai saldētos sulas saldējumus - būšu izēdusi veselu kasti.