(virtuvē ir sētnieks Ferets, atnācis pēc maija īres kvīts un vecmamma cienā viņu ar lauku kūku, bet mēs sēžam klusiņām istabā un izliekamies, ka neesam mājā) (miķelīts arī)

viss šis gaidīšanas process ir tik izrietošs. diena izriet no dienas, katrs nākamais slānis no iepriekšējā, vēders slejas, cik augstu var uzslieties, un tad nemanāmi laižas lejā, gūžas novietojas tā, lai stabili turētos uz abām kājām un vēderā izrādās ir pietiekami daudz tukšuma, lai tajā slīpi kā bobslejā iegultos kāds. tik izrietoši kā zari izriet no zariem un sakuplo tikpat nepamanāmi, un ir jau zaļi un biezi, pilni ar ogām gandrīz gatavām.