jēziņ, cik tā ūdens aerobika šodien bija besīga. reāls cāļu dīķis - tādas kā viņas pīkst tajos forumos, tāpat arī salien vienā baseinā un čivina. visas par kaut ko sūdzas un grūti pūš - rokas mežģās ārā, velkot sunim spilvenu no apakšas, līdz veikalam nespēj aiziet, jo "nav cerības" un viss tik grūti. un tā "audzinātāja" iesitusi jau roku uz šitādām, uzreiz uzsāk familiāru sarunu un dod autoritatīvi visādus praktiskos padomus - aizej tak pie jāņa uz 2. poliklīniku, aizved tak to suni pie Jura uz treniņa nometni, aizved tak to bērnu pie mārītes.. es domāju, ka sajukšu prātā. ne es tiem viņas padomiem ticu, ne tam, kā viņa man liek pūst un elst - man no tās kontrolētās pārelpošanās tikai vēders sāka sāpēt un es atlikušo nodarbību ignorēju viņas komandas un vienkārši izbaudīju plunčāšanos.
beigās izrādījās, ka ir tikai 2 dušas, bet tās grūsnās maukas, kas iegāja pirms manis, nevis vienkārši skaloja nost hloru, bet acīmredzot veica pilnu tualetes apkopi; nodrebinājos 20 minūtes pie tādas aizņemtas dušas un saģērbos, nenoskalojusi hloru. kad biju jau kurtkā, tās plekstes beidzot izvēlās - kā tu neiesiņi dušiņā? es pateicu, ka netaisos te visu dienu tirināties un aizcirtu durvis aiz sevis.

bet par patīkamo - pārvedām beidzot miķelīti uz māju. viņš nemaz neraudāja mašīnā - ieritinājās klēpī un murrāja. jaunajā mājvietā uzreiz pačurāja kastītē, paēda, palēkdamies izskraidīja visas istabas un nolūza skapī uz burberrys sedziņas.
tikko pabeidzām krāsot koridori.

tas kaķēns ir kā no kataloga: cieši guļ, aizrautīgi ēd un kašņā tualeti, bet atlikušo laiku spēlējas - ķer saules zaķīšus un pie rakstāmgalda piesieto rotaļu peli. un tad tādu nogurušu no rotaļām viņu var viegli savākt, ievilkt azotē un tur viņš atkal aizmieg kā jēzuliņš.