man bija smuki paņemtas 2 blakustoņu tirkīza krāsas, bet tad es dabūju par velti to tumšlillā un stresojot šur un tur sakrāsoju lillā laukumus, bet tagad, kad tam nāk klāt tie tirkīzi.. izskatās kā kaut kādā kirkīzijā.

peles aizbiedēja miegu. naktī tās it nemaz neizklausās pēc pelēm, bet pēc visiem tiem stāstiem par japāņu tantiņām, kas gadiem pa kluso dzīvo svešos dzīvokļos zem gultas. peļu čaukstināšana ir tieši tikpat bikla kā tāda tantiņa, kas pa tumsu iet čurāt. jo vairāk - mums vidējā istaba ir tik aizkrauta ar mēbelēm, ka viņa mierīgi varētu tur slēpties, ietinusies vecajā tepiķī vai ielocījusies kādā no plauktiem. tā ka tās nav nekādas tenkas, ko bargais stāsta.

man zem galda stāv porcelāna slazdiņš; es to ar 1 aci pieskatu.

mums ir šādi aizkari. es nestādos priekšā viņu izcelsmi. [fotogrāfija nav nogļučījusi]