noskatījos un nekādu iedvesmu neguvu. izķērnāja visu autentisko, kas tur bija, un nevis atjaunināja un padarīja labāk, bet aizkrāva ar kaut kādu virtuves sekciju. ziedoņa kabinetu partaisīja par kantānes buduāru. fu. pilnībā saprotu, ka saimnieku tas sadusmoja, un viņa šķendēšanās bija dabīgākā reakcija, kas varēja vispār būt. bet tā bāba jau par visu tikai saldā balstiņā medu lej, pati sen nezina, kas viņai vispār patīk.
es gribu, lai mūsu mājā paliek tāds pats interjers, tikai tīrs un gaišāks. lai katrai māla krūzei un groziņam atrodas vieta, bet neizskatās veci vai lieki.

es neko vairs negribu. esmu šausmīgi nogurusi un viss lieki.

iztērēju 80 metrus auklas, šķirojot grāmatas un sienot sainīšos tās, kuras prom dodamas. un darbs nav ne pusē, toties tagad pašā vakarā tikai uzzināju ka jāved arī skapji un rakstāmgalds, par ko iepriekš nebija nekādas runas. tas nozīmē, ka no piekabes praktiski nav jēgas, jo tajā pat neieiet visas tās mēbeles, kur nu vēl sašķirotās grāmatas. kamēr es te nedēļu projektēju un plānoju, kā to visu pārvest un iekraut.. cits vienkārši sēž ar trubiņu uz jumta un pat nenoskaidro, kas jāved.. ai. es vairs ne pirkstiņu nepielikšu tai putekļainajā telpā.