guļu gultā ar uzšņorētiem zābakiem, saģērbusies iziešanai un drebinos. braukšana atlikta vēl par pusstundu.
man ir ļoti slikts režīms. saldā miegā es guļu no 1 - 4 dienā, bet spiežu sevi iet gulēt arī naktī un tas izdodas tikai pret rītu. taču šorīt bija paredzēts izbraukums ar Ilonas tanti apskatīt jauno dīvānu. t.i. kaut kādu vecu dīvānu, kuru es jau teicu, ka man nav īsti vajadzīgs, bet kuram viņa jau ir atradusi auduma pārvilcēju un kurš pieder viņas nelaiķes [..] brāļa dēlam - advokātam, kurš noteikti ir ļoti labs dīvāns, kura attēlu viņa ir redzējusi mobilajā telefonā...
es teicu, lai zvana 11os pie durvīm. taču viņa izmainīja plānus, jo atcerējās, ka jāaizved apātiskais, 5gadīgais mazbērns (kuram ik dienu no paša agra rīta ir jātrenē klavieres spēle un vakaros jāiet līdzi vecajai uz baletu) kur gan citur, ja ne uz mākslas nodarbību valsts mākslas muzejā.
tā es te tagad guļu ar sašņorētiem zābakiem kājās un gaidu zvanu pie durvīm.

nē, nu neko, tad mēs izvācām tā advokāta gultu. pasaucām 2 zekus ar šņorēm, kas nolaida viņu uz apakšējo kaimiņu terases. tagad jāizsūc tikai putekļi un suņu spalvas. vispār, diezgan normāla gulta. tikai klavieres vajadzētu apmainīt pret plakanā ekrāna TV.

tagad es dzīvoju smagnējā mūra ēkā ar ēnainu pagalmu, mana istaba ir pie ugunsmūra, uz kura ārpusē piekabināts venēcijas skats.
eh. bet agrāk es dzīvoju iespējams stilīgākajā vietā uz šīs planētas. Gunmas pierobežā, tradicionāli stagnējošu japāņu ciemu un rīsa lauku ielokā, zinātnes parka teritorijā, uz kalna, kuru bija ar mugursomām sanesuši kamikadzes.

reiņa vecmāmiņa noteikti atkal ir izrāvusi servera štepseli koridorī