vakar mana draudzene Liene gāja pa Līvu laukumu un apstājās nogaršot bezmaksas cukurotās mandeles. turpat piestāja arī kāds pārītis, un klāt nāca arī cukuroto mandeļu kārs bomzis. - tev, draudziņ, šodien jau pietiek! - esot teicis pārdevējs. par ko bomzis sadusmojies un zvetējis ar savu dzelzs nūju tai meitenei ar pārīti. sekojoši viņas džeks iemaucis bomzim, bomzis nokritis, drīz atguvies, piecēlies un ar savu dzelzs nūju iesitis otrai mandeļu ēdājai - Lienei. šī viņam pretī! bomzis nokritis, džeks atlauzis viņam rokas un teicis Lienei, lai sauc žigli policiju.
policija kā vienmēr bija jāgaida ilgi, bet pārītis acīmredzami kavēja kino seansu, bomzis nelabi smirdēja un Lienei, kas jau komandu bija izsaukusi, nācās pārņemt bomža turēšanas stafeti pašai. tā kā vecais vīrs kļuva nevaldāms, viņai nācies pa laikam viņam iespert. tas turpinājies diezgan ilgu laiku, un varētu teikt jau uz nozieguma robežas, ja vien vecais vīrs nebūtu diezgan apmierināts ar situāciju, ka uz vecumu viena velna mātīte viņu iekulsta. apkārt saradās arī sašutušās tantes, kas - drošvien aiz greizsirdības - sākušas aizstāvēt veco slimo cilvēku. beigās pašvaldībnieki atbrauca, sāka stādīt protokolu, diemžēl, situācijas sākuma liecinieku gandrīz vairs nebija palicis un omulīgais mandeļu vīrs, kura acu priekšā tā norisinājās, apgalvoja, ka neesot neko vispār redzējis. tika ierosināta krimināllieta.

atrakstīja arī budistu mūķenīte - pirms došanās garajos klusuma mēnešos pabrīdināt, ka nebūs sasniedzama. es pastāstīju, ka esmu hospitālī, ka, meklējot mierinājumu, esmu domājusi par viņu to vienu nakti, kurā ļoti baidījos. tā ir taisnība. kad man aptrūkās domas par antraktīdu, es domāju par mūsu garo pastaigu pa Čibas prefektūru, par to, cik bija silts un cik ļoti patiesibā es tobrīd biju nobijusies, jo tā bija pēdējā nedēla pirms aizbraukšanas no japānas, bet cik mierīgi mēs sarunājāmies un cik nogurušas bijām vakarā. pirms gulētiešanas es vēl tāda uzkurinājusies kaut ko purpināju, nepamanot, ka viņa jau sen pārstājusi sarunāties.
viņa atbildēja, ka vēl 2 dienas viņa ir pie sakariem un labprāt man piezvanītu, "but if you would like to have some time to contemplate yourself, please do so. No need to reply to this if you prefer."