es jau pagulēju un piecēlos.

solidarizējoties ar saules vētru upuriem, varu teikt, ka neskatoties uz lekšanos, ka 3os pamodos un esmu izgulējusies, nakts bija smaga. gribējās iemigt vēlreiz, jo nebija, ko darīt. tāpēc aizgāju gulēt virtuvē uz suņa dīvāna, kur ir visērtākā vieta lasīšanai. visas nodaļas bija par mirušo dēlu fotogrāfijām, un no trauku skapja puses sākās būkšķi un skaņas. tie lika atcerēties domu par to, ka šajā mantu haosā varētu nepamanīt, ja dzīvotu vēl kādi nepiederošie. kādu pusstundu mēģināju neņemt vērā būkšķus trauku skapī, bet pēctam spiegdama aizskrēju tomēr uz guļamistabu, neuzdrošinoties iet pakaļ segai. šausmīgi ilgi grozījos, noklausījos visus sniega šķūrētājus, aizmigu no rīta un nogulēju līdz pēcpusdienai.
ar mizu vārītie kartupeļi liekas apsaluši un indīgi.