ko es gribēju teikt? ka jā - mani nolamāja uz ielas tante [šis motīvs atkārtojas, jo tantēm es laikam vienmēr būšu maza meitene] par to, ka staigāju bez cepures un bez zeķbiksēm. viņa teica tā - oh! i see, you're very smart! [es pasmaidīju, jo man patīk glaimi] un tad viņa pielika pirkstu pie deniņiem. es viņai teicu, ka tas nekas - esmu rūdīta un ka japānā bērniem skolās vispār ir aizliegtas zeķbikses. viņa tik un tā teica, ka - kukū! un vējš man izpūtīšot prātiņa paliekas. bet jau ar smaidiņu.

atcerējos citu daudz smagāka rakstura sarunu ar kādu japāņu tanti, kas autobusa pieturā bija norūpējusies par to, ka ilgi stāvot saulē, man iesauļosies roku apakšdelmi, un piedāvāja savas kruzuļainās roku uzmavas, kas paredzētas baltu roku saglabāšanai. uzreiz arī atcerējos to svelmi un ielu, un piemājas kalnu. un te apmēram tāda paša izmēra kalns stāv ūdenī. un pūš ledains ziemeļu vējš 15 m/s.

nopirku aukstu alu un mafinus.

tomēr kaut kas patīkams tajā viņu rupjajā aizbildniecībā. drīzāk kā uz kuģa nevis salas. peldoša ledus gabala.
vēl man ir uzradušies 3 tīņu draudziņi no pretējās mājas, ko es 1 x sacienāju ar tinamās tabakas kumšķi. viņi mani sauc par 'dude' un sveicinās tādā ovāciju tonī. kad uztinu viņiem tabaku, teica - 'dude, your joint would be awesome!"