vakar visu nakti stiepu to vecmammas speķa paunu pāri fjordiem.

tagad sēžam tādā skandināvu virtuvītē pie rūtaina galdauta paši ar savu speķi un maizi - kā redzēju ziemā sēdēja poļi varšavas daudzstāvmāju dzīvokļu hosteļos, sabraukuši no laukiem ārstēt ielaisto tuberkolozi un radikulītu, tina no avīzēm līdzpaņemtos gaļas vīstokļus, dzēra no burkām ķidu zupu, nesarunājās, pat neskatījās pa logu, it kā kaut kur dziļi pakausī klausoties vijoli.