neskatoties uz mammas pārmetumiem par resnumu, es šajās dienās ēdu ļoti daudz, jo ir jāuzkrāj rezerves. visu - gan cepeti, gan bulkas, gan čipšus ar pienu un medu. sarunas pie galda arī patrulas, saka - kur tev atkal dzīties, kas tevi tur gaida? es saku, ka bez viņas neviens mani nekur negaida, bet redz - arī tev krītu uz nerviem ar savu rīšanu. tā mēs arī nekad neatvadamies jēdzīgi. vienmēr tas nosodījums.

vēl mani nomāc sīkie parādi, kurus nevaru atdot, jo pēc kuģa rezervācijas atteikuma, viņi joprojām neatgriež pārskaitīto summu, tāpēc nāksies lietot sms kredīta pakalpojumu. nozagtie kompji, plus vēl visas tās vākšanās, skaidrošanās, nepierastā darba slodze, nesagatavotība ziemai, vēl nesadziedētais lūzums un neapārstētais klepus, pārdroša piekriešana mazapmaksātai haltūrai zūdošā laikā uz neesoša kompja. bombe atomique sur l'afrique.

turklāt man ir par daudz matu

galvassāpes pārgāja līdz ar pirmo apēsto gaļas gabalu.