***

2010.9.13. | 14:39

es uzvedos pavisam nekaunīgi - vienkārši pieeju pie ledusskapja un ēdu ko gribu. rauju vaļā arī tās burciņas, kuras pilnīgi noteikti ir nesen 'ieliktas' un pret kurām citā reizē būtu jutusi zināmu pietāti. es attaisu pat tās, kuras negribu, sakot - ieēdīsim uz manu veselību, pasvinēsim visus tos svētkus un mielastus, ko esmu palaidusi garām. sveikas marinētās beciņas, šodien es nemaz negribu jūs ēst, kā izrādās. sveika, KŪKA! tu varētu būt manas pagājušās dzimšanas dienas dāvana.

slimais ķermenis un drudža tvans galvā meklē kaut kādu dabīgo līdzekli, ar ko uzmndrināties. pagaršoju arī visādas tur tantes kapsulas nagu stiprumam un matu spožumam. un tad atcerējos par to, ka nav labāka līdzekļa par karstu, stipru kafiju.

leave a comment [3]


***

2010.9.13. | 14:51

vienkārši pienāk reizēm tāds brīdis, kad gribas sevi aizstāvēt un saudzēt. un tas notiek agresīvā veidā.

leave a comment


***

2010.9.13. | 15:37

vēl es gribēju atklāt, ka ingmārs un reinis ir izdomāti, un pat viņi paši nevar pierādīt pretējo.

leave a comment


***

2010.9.13. | 15:39

kad man uz salas paliek pārāk vientuļi, es ieslēdzos pieliekamjā un tur sastopos savā prātā ar ingmāru un reini.

leave a comment


***

2010.9.13. | 15:44

esmu tik slima, ka neiešu ne uz karatē kidu, ne kremeratu.

leave a comment


***

2010.9.13. | 19:36

tagad viņa virtuvē šķendējas par manu nekaunību (tieši tā arī saka - kas par nekaunību!): sēnes izrītas, asins desa nozagta, kur palicis uzvārītais ūdens, kūku vairs nava!
es dungoju kodiju simpsonu - jā jā jā jā

leave a comment


***

2010.9.13. | 19:41

kādreiz viņi par suksīti sauca mani, tagad - suni.

leave a comment