laiks iet tik lēni. mēs pasūtījām picu. es pažļempāšu cūkas gabaliņu gaidot.

drīkst es nomiršu šodien?

no vienas puses labi, ka atcēlās biznesa pusdienas, jo tad man būtu jābrauc pārģērbties tīrākās drēbēs. taču es biju ar tām pusdienām rēķinājusies un kopš pus7 rītā intensīvi krājusi izsalkumu. nu, neko varēsim ēst biznesa pusdienas ar reini, pārrunājot to, kas šovakar būtu runājams biznesa vakariņās.

(piekritu būt par interpretu franču rallistiem vidzemes posmā; mums ar treneri būs pašiem savs džips; lol)