hm

piecēlos, aizgāju uz virtuvi, ievēroju, ka dzeramā ūdensfiltram nesen bijusi vārdadiena. izņēmu no rīsa sēnes vīģes un rozīnes; rūpīgi nokāsu plastmasas sietiņā; esmu gulējusi 4-5 stundas, jūtos labi, varētu pat nedzert kafiju. jo nav nekas paredzēts darīt - vienkārši var sēdēt mājās, kaut ko palasīt, piekārtot un sagaidīt, kad piezvanīs un atbrauks asenizatori izsūknēt mēslu bedri. palīdzēt viņiem nolasīt bruģi pagalmā, lai var piekļūt tiem sūdiem.

varētu arī uzrakstīt dažas pastkartes uz ārzemēm un pēcpusdienā aiziet uz pastu. nosūtīt punktam pīpi un darba atteikumu meksikānim. man nebūtu nekas pretī protams vēl paliet margaritas, taču man nepatīk, ka viņš katru reizi, kad es ieeju pagrabā pēc kokakolām vai citroniem, mēģina mani piespiest pie sienas un nobučot.

atcerējos vakardienas sarunu fragmentus un vēl kaut kādu sviestu no 'piena'. nu, ka es nesaprotu jautājumu - vai tu sevi mīli? es, teiksim, pret sevi neko nejūtu un arī nestādos priekšā, kā ir kaut ko just pret sevi.