šonakt gulēju mājā. es nezinu, vai man vajadzētu atstāstīt pēdējās dienas. man jau tāpat vairs nav cerību atgūt cieņu jūsu acīs. dienas ir skaistas, though, es guļu kūrortos un sērfoju bez dēļa. man ir ritenis un soma. dažreiz mani kāds kaut kur aizved un pārvieto. kā šorīt piecēlos pie kaut kāda komponista un piezvanīja kurjers, kas brauca caur amsterdamu - aizveda uz roterdamas pusi ar visu riteni. es iekārtojos pludmalē. satiku hāgas friendus. pie fritslandes advokāta vairs gulēt neiešu pārāk frīkains. viņam mājā ir 7 klasiskās ģitāras. blonds un smuks it kā, bet stulbs bez gala. vislaik klakšķina mēli un sola iepļaukāt katrreiz, kad es par viņu sāku smieties. jūrnieks arī kaut kur nokūpējis, jo es neatbildēju uz mesidžiem. viņam bija diezgan labs dzīvoklis. bet tas viss ir sviests, kad mēģini atšūt. jo grūti jau arī paskaidrot.
vakar pēc darba gāju uz panku bāru, bet mani neapkalpoja, jo joprojām izskatoties pārāk bourjois. nahuj tādus panku bārus. tāpat kā mākslas skolas, kurās māca būt par māksliniekiem. karoče, tas viss apnika un iekārtojos IJ upes pretējā krastā, atvilku sofu un guļu tur mierīgi, neviena netraucēta un nevienam netraucējot.