siltajos vakaros sēžam ar šefu un vēl dažiem vietējiem līdz vēlam laukā pie restorāna lēnām dzeram veco ženēvieti un pīpējam ūdeenspīpi; es vēl neemsu nokārtojusi sev visus tos numurus un nezinu arī, vai man viņus gribas kārtot; it kā jau būtu labāk, bet šefs saka, ka viņam pajāt - ja atnāks policija un aizklapēs viņa restorānu dēļ manis, tad viņš pārdos to, paņems kapučīno automātu un atvērs tepat uz stūra tabakas bodi - vai nav vienalga, kur sēdēt, satikt draugus un vakaros kopā uzpīpēt ūdenspīpi un iedzert veco ženēvieti.

un es esmu beidzot izrunājusies ar kādu, kurš zina un saprot vairāk par mani. jo ir ļoti grūti ikdienā komunicēt ar cilvēkiem ar mazāku atmiņu.

biju misijā uz ziemeļiem, pārpirkt lētu projektoru no kāda zēna, kas tos nopludina no brāļa kompānijas. vilcienā taujājot pēc kāda ar studentu atlaidi biļetei, iepazinos ar jaunu komiksu mākslinieku, kas devās mājup no Harlemas workshopa; tā kā man vēl bija somā vakar iepirktā kolekcija, ceļš izvērtās jautrā gīku pasākumā ar lasīšanu un zīmēšanu; bet atpakaļceļā gandrīz aizbraucu uz parīzi, jo nostopēju varen jautru kurjeru, kas nesen bija izlaists no Barbadosas cietuma. viņš teica - best 3 years in my life: good food, reggae, friends, games, beautiful sunsets in the yard!

starp zagļiem slepkavām un ielasmeitām.. lo-lo-lo. perpetual jakuzzi with millions of my best friends.