***
2010.5.31. | 03:02
biju rembranta bārā uz tikšanos ar vienu vecu paziņu; pa ceļam vai no lietus vai pārguruma uz brīdi sāka zust redze; uz brīdi tā likās pavisam reāla situācija - ka es varētu palikt akla, un momentā arī nostrādāja kaut kāds reflekss orientēties tumsā; lai gan es nezinu ne ielas nosaukumu, pa kuru braucu ne arī to, cik tālu esmu no rembranta laukuma, bet sajutu debesspuses; un es domāju tā - ka zvanīšu paziņam un nosaukšu azimutu; vai arī teikšu, lai atrod mani pēc taustes.
leave a comment
***
2010.5.31. | 03:09
un tas brīdis, kas it kā varēja būt pēdējais, ko redzu - es pēctam par to domāju - cik vērīgi es tajā ieskatījos vēl it kāpēdējo reizi jau caur miglojošos skatienu; nē, muļķības - tas nebija vērīgi - es konstanti dzīvoju ar lielu nevērību pret visu, ko zaudēju, jo savādāk jau nevar - es uzmetu paviršu pēdējo skatienu: tā bija tukša, gara kanālmalas iela, oranža un grubuļaina kā uguns apmirdzēts ar roku kalts vara katla vāks; slapjais bruģis laternu gaismā sakusa ar ciešjiem māju ķieģeļiem un melnu tumsu, principā neko nevarēja izšķirt, izņemot vara gaismu un aso trīsstūra diagonāli, par ko bildēs pārvēršas ielas; koki pilnīgi noteikti bija zaļi pašā plaukumā, tāču to nevar;eja redzēt.
es padomāju: skaisti kā parasti; un pievērsos akluma situācijas risināšanai - atslieties pret koku? zvanīt? ko teikt?
vispār man beigu galā liekas, ka es pārstāju redzēt tāpēc, ka aizvēru acis vienkārši.
es padomāju: skaisti kā parasti; un pievērsos akluma situācijas risināšanai - atslieties pret koku? zvanīt? ko teikt?
vispār man beigu galā liekas, ka es pārstāju redzēt tāpēc, ka aizvēru acis vienkārši.
leave a comment [2]
slikts
2010.5.31. | 19:13
es jau domāju - sen nav nekas slikts noticis. jau kādu nedēļu vismaz.
tad nu no skaidrām debesīm - 50 l Heineken alus muca tieši tad, kad mēs braucam garām pa šauro kanālmalu ar īrētu pikabu, vedot sarkanvīnu un nelielu skulptūriņu ar 24 KT zelta apdari.
muca bija pilna; uzkrauta uz augstas malas un izslīdēja krāvējiem. tieši mūsu mašīnas pasažiera virzienā - t.i. tur kur sēdēju es ar skulptūriņu.
bet nu tikām cauri ar nolauztu kājiņu, sadirstām durvīm un spiedzienu.
tad nu no skaidrām debesīm - 50 l Heineken alus muca tieši tad, kad mēs braucam garām pa šauro kanālmalu ar īrētu pikabu, vedot sarkanvīnu un nelielu skulptūriņu ar 24 KT zelta apdari.
muca bija pilna; uzkrauta uz augstas malas un izslīdēja krāvējiem. tieši mūsu mašīnas pasažiera virzienā - t.i. tur kur sēdēju es ar skulptūriņu.
bet nu tikām cauri ar nolauztu kājiņu, sadirstām durvīm un spiedzienu.
leave a comment [1]
***
2010.5.31. | 19:24
pirmdienas ir piegādes dienas; tās vienvirziena kanālmalas praktisiki nav izbarucamas; visi kaut ko krauj un izkrauj - mainly vāc nost vīkendu orģijas un velk ar ratiem un trīšiem tirgojamos materiālus nedēļai.
leave a comment
***
2010.5.31. | 19:41
vēl diezgan slikti ir tas, ka iepazinos ar diviem jauniem dakteriem, kas abi aicina satikties, un es neatceros kurš ir kurš.