kaļiņingradas kāstings:
# popa sieva
# peldētāja atklātos ūdeņos, seniore
# izšuvēja. raksta arī dzeju

kuru izvēlēties?

tomēr tie 80 km liek sevi manīt - kurpes čupā, kājas sapampušas, acis sarkanas, sadzītas ar mušām.. vai man ir iekšā piecelties rīt 8os, salīmēt kurpes ar skoču, nomīties atkal 6 h un nostrādāt karalienes dienu formā līdz naktij?
mārsils, painkillers, vitamīniņš.

hāga asarām netic.

pa ceļam satiktie velosipēdisti, kad vaicāju viņiem ceļu, teica: vistaisnākais ceļš tev ir iekāpt vilcienā - ar šito krāmu tu šodien līdz pilsētai netiksi.
i m home. bet nevarētu teikt, ka smiedamās - lija un sala, un nāca besis par nepareizajiem virzieniem. satiku tos spīdīg-šortotos velo-džentelmeņus vēlreiz pa ceļam mainām riepu.
beigās likās, ka varbūt tomēr nepaspēšu, jo es piepilsētā sāku maldīties, tāpēc iekāpu vilcienā, kas protams salūza (jeb iepriekšējais pirms tā) un viss tas pūlis riebīgi oranžos tērpos, kas straumēm šodien plūst uz galvaspilsētu svinēt karalienes dienu, palika iesprostots stacijā un vagonos aurojot un laužot durvis. nupat izlaida. karstu dušu un off to work.