ritenis man ir, nākamais plāns ir laiva. tā te būtu parocīga. vienīgi problemas šķersot to šaurumu uz centru, pa kuru vislaik kuģi. bet tālāk pa kanāliem - miera vējos.

šodien bija tā, ka paceļu acis uz logu un tur ar ugunsdzēsēju kāpnēm un sirēnām ceļ - nezinu, dzīvu vai mirušu - kaimiņu no blakus balkona, piesietu pie kušetes. nu ja kas - rest in peace.

es nezinu, kur man bija prāts, bet, kad es ieraudzīju to jūras velšu krājumu pie arāba - tos treknos, leknos zivju un kalmāru ķermeņus, un lielo tuteni saimnieka palīga rokās šķērējam filejas teju ar japāņa izveicību, es teicu - iekraujiet man tur tos lašus - par visu naudu.
arābs iesvēra, ieguldīja mirdzošos laša steikus maisiņā un ietina košā avīzē. es iespiedu mīksto vīstokli padusē kā siltu medījumu, lai gan tā bija tikai auksta zivs.

I remember reading about Dr. Kanazawa's thesis in Psychology Today some months ago. I couldn't quite put my opinion of his work into words at the time, but fortune smiled on me just now:

FLOATING TOXIC PLASTIC GARBAGE ISLAND TWICE THE SIZE OF TEXAS.

That's about right.

polish bitches go muslim! aptinām lakatus un gājām rajonā pa pakšiem meklēt izmestās mēbeles. guvums: viena liela plastmasas kaste un virtuves lete. production room tagad būs arī sava maza virtuvīte.