EuroNight "Hans Christian Andersen"

šeit piestāv lūgt naktsmājas. jo ar lūdzēja izteiksmi viņi tevi pazīst. visas tās melnās durvis pa ceļam vēl ar svaigiem lūdzēju ceļu nospiedumiem pie sliekšņa.
te nopostītajā blokmāju pilsētā tev atvērs jebkuras durvis, kamēr pilsētu blokmājās tu vari vienkārši uzkāpt bēniņos un izrubīt sevi pats savām dūrēm - tās tur naktīs stāv kā tukšas.
man pēkšņi ir kauns, ka biju norakstījusi cilvēcību. ar tām savām dūrēm.

rubenss nupat nošķaudījās kā tosteris, kam aizlec pa gaisu maizītes un nograb drāts.

ja es nepaspēšu uz Jan Kiepura, tad man šonakt spīd tikai tas piebezdētais hotelis, kurā iebrauc veco laiku poļi no dziļiem laukiem. čaukstina savus maisiņus ar olmaizēm līdz rītam un strebj skābo gurķu zupu. viņi pārsāla lietas un pieliek par daudz speķa, tāpēc viņiem ir tādi bāli, apaļi dibeni. un no ciešajām biksītēm paliek gumijas nospiedumi. pelēkām sejām zēniņi, ved meitenes adītās jaciņās uz double-coffee. un viņas smaida tik sirsnīgi kā augstākās klases geišas.