Varšavas apmeklējums bija diezgan briesmīgs un beidzaas autoservisaa. Sēdējām tur 2 dienas mašīnā, kurinājām holandes krājumus un gaidījām kad amerikas vēstniecība izsniegs vīzu. Sāpēja vēderi no lētajiem ēdnīcas pelmeņiem un sala. Saritinājušies segās ik pa laikam noparkojām mašīnu citā vietā, iečekojām vairlesa iespējas un skatījāmies apšaudītajos mūros un blokmāju katoliciski tiklajos vaibstos. Bet pret vakaru jau tā pūta un pa iedauzītajām durvīm, ka tomēr nācās meklēt naktsmājas.
Bet tomēr beigās viss aizgāja pa diedziņu – mūs ielaida hostelī apsildīties, sazvanījām vienas vietējās grupas menedžeri un beigās pat tikām mājā ar dušu, lazanju, paraceptamolu un rīta kafiju.

No rīta par peedejo naudu nopirkaam gaazes trosīti, velreiz atradaam vairlesu, atveerām kapotu un sazvaniijaam skaipaa braali un pa visiem kopā to trosīti nomainījām. Un aidā dienvidu virzienā. Aimzirsu piebilst – mums vēl bagažniekā ir pilns koferis ar krissa kaningema brokastu atliekaam. Kas piešķir mazliet asumu visam pasākumam.
Piestājām Kelcē pie vectētiņa uz virtuļiem. Vectētiņam ir istabene, bidē un protams neskaitāmas jaunavas marijas uz bufetes. Paēdām brangas vakariņas ar pašceptiem virtuļiem un uzrakstījām pa visiem kopā paskaidrojuma vēstuli uz franciju par radušos negadījumu ar agresīvo tēviņu, kas pārsimts metrus novizinājās uz mūsu kapota, sisdams pa stiklu, jo parkojoties bijām mazliet piedūrušies viņa sievas bamperim.

Vecais kara ārsts mums iešķieba arī mazliet cash un naktī iebraucām pie draugiem Krakovā jau ar vīnu un sieru, un bonbonkām (uzpildījuši arī bagāžnieku ar alus un pārtikas rezervēm turpmākajām dienām). Viņi dzivo netālu no tā cietokšņa, kas aziātiem atverot čakras, pirmskara mājā – un tā ir īstā polija – augstiem griestiem, lustrām un tumšzaļiem mūriem, un meiteni ar zelta auskariem, kas istabas stūrī protams – spēlē kārtis. Savā lauku mājiņā ieradāmies jau biezā naktī, un es paspēju vēl iesaukties – blērvičas ragana! - pirms atklāt, ka ir pārgriezts elektrības kabelis. Nu neko – sadedzām sveces, satināmies segās un kas cits atlika - sākām ēst no kofera. Krustiņiem un plastmasas ziediņiem nokaisītajā vecmammas istabā.