Я не знал, я не знал
Но все равно я тебе желаю счастья
Нам незачем больше встречаться
Я все сказал, я все сказал

galvenais, lai blogos pēc iespējas vairāk tiktu apdirsti pazīstami cilvēki.

pag, kā te var uzlikt atslēgu?

sāku jaunu dienasgrāmatu, par kuru būs vieglāk izlikties, ka tā nav manējā. un būs mazāk pārpratumu un aizskartu cilvēku. tā dienasgrāmata būs gandrīz ka grāmata. taja varēs lasīt ka atvērtā grāmatā.

mamma sākusi mani instruēt par vietām, kur reido policija. viņa laikam domā, ka es to kokaīna kg staipu sev līdzi somiņā vai rokas ģipsī.

pie vakariņu galda uzzināju no māsīcas vīra, ka viņa ne tikai staigā pa māju, bet arī guļ tajā kažokā. mani viņi uzskata par ziemcieti, jo es guļu vien kleitā un vilnas zeķēs. es saku: japānas rūdījums, mīļīši!

iesaku MAXIMĀ baigi labās žļempas:Кто сказал му? nomm nomm.



[Santa ciena. Santa ar S. nevis Santa ar M - Manta. SM.
mon nom est manta.
nomm nomm eest santa.]

greeks

tikko mamma lika rāpot pa istabu un vākt no manām kabatām netīši izbērto sīknaudu. situācija mani sasmīdināja līdz asarām, nauda bira vislaik laukā no saujas, ripoja zem skapja. mamma sākumā dusmojās un tad arī viņai sākās smieklu lēkme, un es teicu, lai beidz smieties un man palīdz.
tā mēs abas kā sīkstuļi no kādas multfilmas kņūpus ložņājām pa istabu un vācām spožās monētiņas - visu savu bagātību.
neatceros, kad vēl biju pieredzējusi tik sirsnīgu momentu ar mammu - varbūt vienīgi bērnībā, kad viņa speciāli rāpoja pa zemi, lai mani sasmīdinātu (tas bija mans mīļākais joks).