esmu gatava izdomāt jebko, lai tikai neatzītu, ka cilvēki ir slikti (speciāli).

ķengaraga vagons kā veca cirka kulba bija pilns amonjaka, klibo, kroplo un ķēmīgo. mazā klauna ielā iekāpa brašs čigānu skaistulis ar brieža sekrētu saziestiem matiem un ieņēma vietu man blakus.

cilvēkiem vienkārši dažreiz nav laika vai arī dažas lietas ir tik līdzīgas, ka grūti noteikt prioritātes. kā tai ziemassvētku gadījumā, kad es mocījos sāpēs ar sašķaidīto elkoni, bet tradīcija prasīja, ka tobrīd tiek griezta vista un rosols.

all is love