salauzu roku. ap 5iem mani aizvedīšot uz traumām pa ceļam uz svinībām brāļa mājā. cerams, ka līdz pusnaktij būšu jau izsēdējusi rindu un ieģipsēta, un paspēšu vismaz uz nakts misi.

vismaz frendliste pārmaiņas pēc ir patīkama šais svētkos

e-pastā tikai divas vēstules. turklāt abas ar vienādu tekstu. vienīgi vienai sabdžekts "Season's greatings", otrai - "Season's greetings".

tviterī šodien arī tikai narkomāni čiepstina

mamma griezh vistu ar shkjeereem

aa, bet sveetku noskanju dabuuju vakar baseinaa - tur skaneeja kaut kads santa-klausu tehno

traumu punktā, lol
- у вас есть близкие?
- нет, они все в церкви

māte joprojām griež vistu ar šķērēm?

ievainoto rinda nekust. vaimanas, asinis, piekautas sievas. esmu šopenhaueram jau pusē.

es pārpratu. no interneta sūtītam sms bučiņa * ir iekļauta atumoātiskajā parakstā

we feel pain, but not painlessness

viens pacients ar ratiem uzbrauca uz manas sāpīgās kājas

traumpunkta uzbraucamais celsh ir taa noledojis, kas gadiijumaa, ja vispaar speej ieraapot tur iekshaa, tad atpakalceljaa var salauzt visu, kas vel nav salauzts.