***

2009.11.09. | 23:41

veel pirms pusstundas staaveeju pielniigaa tumsaa kaut kaadaa lauku seeta pilnaa ar auto atluuzaam - es nevareeju saskatiit, bet man virsuu bruka divi sanikoti sunji, kurus es meeginaaju atvairiit ar vinu pashu neganti breecoshu, paargursushu kazu un murminot 'mieraa mieraa mieraa'. bet tad es aizkeeros, nokritu, kaza paspruka un es apraudaajos un zvaniju laurai, lai vina izdomaa, kaa sazvaniit saimniekus, kam izsleegts telefons, jo esmu briesmaas. tachu nekaadi vinus sazvanit nevareeja. un pec 15 min es griezu kazu atpakalj, lai nemtu dziivot pie sevis. jo patiesiibaa.. es loti veeleejos, lai taa kaza paliek pie manis. jo man bija zheel no vinas shkirties. bet tomer beigaas man vinu atneema.

leave a comment [1]


***

2009.11.09. | 23:51

visu dienu pavadiiju filmeeshanaa kaa kazas dreseetaaja. kjerdama vinu un lidodama vinai pakalj. tomer mums iedibinaajaas kontakts ar spiitiigo lopu. un tikaam pat liidz tam, ka vinja pienes busulim aviizi.
viss bija pareizi. fotograafi teica pladies. tas bija diezgan smiekliigi. es nemaz neko citu negribeetu dariit. shodien.

kad braucaam jau atpakal pa tumsinju. es tajaa zveeru vaagjii, smakojosha peec kazas, dubljainaam bikseem, kaajaam churu un kaku pelkjee, piekjeerusies savai miilajai ragainajai Lindai, skatiijos kaa aizsliid shoseju gaisminas. es jutos protams loti gandariita (laimiiga??). bet arii loti saapiigi (kaa vienmer). jo es atcereejos, kas es esmu. es uzrodos un pazuudu. es visu daru vienreiz. un no manis pashas izriet 'nekad'.

leave a comment