jau vairākkārt apstaigāju kaimiņmāju pagalmus un pievācu mēbeļu atlūzas kurināšanai. materiāla daudz - būtu zāģis vai cirvis, vispār varētu visu ziemu izvilkt.
malkas vākšanai parasti uzmetu tādu vīriešu frenci, nosienos arī ar lakatu - uzreiz ierakstos vietējo vācēju ainā, neviens i galvu nepagriež uz manu siluetu, kad lokos ap tām krāmu kaudzēm. ar pēdējo plākšņu nastu trepēs uzskrēju kaimiņam, šis saka: nu gan gleznos!
es: jūs ko? kurinās nost!
- parād, vai ta' tik slikti sanāk, ka jākurina nost?
piežmiedzu tuvāk to savu malkas kravu un uzskrēju pa trepēm. tipa, nokautrējos.

touch your body time

uzdāvini man zāģi, Kāds!