gribēju paziņot, ka āra līst lietus un man tāds lietus ļoti patīk, jo tad var dzert kafiju, pat divas un lielas. un vēl - un to to varētu varbūt salīdzināt tikai ar to sajūtu, kāda rodas stiepjot ap 6iem pa rasu pilnu sēņu groziņu - atver ledusskapi un tur vesela stikla šāle pilna ar sapildītiem maXimas saldajiem pipariem. tieši uz tādu paģiriņu, kura paģēr nekādus tur sieriņus, bet kārtīgu stūķi brokastīs.
bez kādas nožēlas var jau arī sākt gaidīt ziemassvētkus un vairs nebaidīties par to, kas notiks, kad iestāsies dzīvē jūlija otra puse.

ekskluzīvi tikai par klimatu un rijamo. jūsu - v.r.

ar visām drēbēm virs segām 4 saldas stundas pēcpusdienas miega.

es to visu pierakstu ar domu, ka kādreiz man klāsies savādāk un es varēšu atminēties laisko vasaru, kad tikai riju, gulēju un risināju iekšējās - jūtu pasaules intrigas. lai gan neatceros nevienu vasaru, kad kaut kas būtu bijis savādāk. ā, 1 x japānā nebija ko ēst visu jūliju. bet gulēju pa dienām transā šā kā tā.