pabeidzu. izprintēju. bet pietrūka naudas obligātajām 10 kopijām.

Reiz Almaļu Raibuļu mājās (Aizputes apr.), netālu no Alsungas pils, Užavas upes malā vairāk puišu (no lielās ceturtdienas uz lielo piektu – to nakti) ganījuši zirgus un ieraudzījuši agrumā raganu ar baltu slauceni uz rokas. Tūliņ sabrukuši virsū un viens, stiprākais puisis, pirmais grābis raganu aiz matiem, bet nepalaimējies. Ragana atsitusi visus pie malas. Beidzot lielām mokām dabūjuši notvert slauceni. Ragana briesmīgi lūgusies, lai atdod jel slauceni un šie, muļķi, atdevuši arī. Bet kas ir? Pāriet mājā azaidā, sasēžas gar galdu, apskatās: viens no šiem vairs neēd – nomiris. Tas bijis tas puisis, kas pirmais ieteicies, lai slauceni atdodot.
Teicējs J. Lēmanis Alsungā, LP, V, 2, 4,

ziemassvētki ir tajā pašā pirmajā miera un klusuma apjausmā - ka viss apsnigs un nolīdzināsies, visu piedos. bet kad jau sākas decembris un kad tie svētki pienāk pavisam tuvu, kļūst kaut kā pornogrāfiski.