šoreiz no kalna nobraucām pa aizaugušu zemes taku, pa kuru nekad neviens nebrauc. sanāca diezgan ilgi laisties - taka pārtapa par dūksnainu krauju un atdūrās templī un kapu kopiņās. kājas sacēlis pie stūres aiz manis sajūsmināts laidās marabou. kas viņam nekaiš - visus zirnekļu tīklus jau biju pārrāvusi es..

uz ceļa mētājās beigtas čūskas
( attēlā redzamais kādam var būt nepatīkams )

"zīda zirnekļi nostīgojuši ietvi, nevar iziet cauri - ķer tevi tīklā. karājas paši vidū - ne baisi, ne kādi. vienkārši viņi tur ir. un tīkli pret sauli mirdz. es tapēc nekur neiešu.
(..)es neko pastāstīt nevaru. un nevaru arī dot. man rokās palicis viens domino kauliņš: tukšums-tukšums. un neslīd no pirkstiem laukā. turās kā pienaglots." 2006



( zz )