ir tā - iziet laukā, un neko vairāk par rīsus ar kartupeļiem un ķirbjiem, iefasētus plastmasā un nosauktus par porciju neatrod (shame on latvieshi, kas saka, ka mēs dzīvojam trūkumā). apēd tos pašus, uz soliņa, ar kurlu, blusainu kaķi pie kājām, bet pēcpusdienu sajūtas nav, nākas iet uz veikalu, atkal pirkt kaut kādus liesus jēlmateriālus, un mēģināt no viņiem kaut ko sašmorēt. un tā visa diena aiziet uz ēdienu, psc.

es arī gribu savā dzīvē kādu pavērsienu!

un vienlaga, ko es šeit un kādu sūdu ierakstītu, vienmēr jau atradīsies kāds, kas mani pažēlos. pateiks - nē tu neesi resna, lai gan esmu. tev viss izdosies, lai gan neizdosies. utt. un es turpināšu domāt aplami. blogs ir sūds. madame_silence, kur tu esi palikusi?