manas depresijas laika kavēklītis. mazie nedarbiņi un dubultās personības.

izdomāju jaunu dzejoli, kas sāksies ar vārdiem "ejam skatīties rozes aurorā"

par to, ka es esmu jukusi tagad jau tiek runāts kā par vispārzināmu patiesību. tobiš, par to pat vairs netiek runāts. arī es pati to jau sāku ar to rēķināties. līdzīgi kā ar dzimumu vai klibu kāju. tu esi traka, so what? tas nav pat interesanti vai neparasti. vienkārši fakts.