kopsh viens muusu grupas nomira, studija ir pilna skumju. un gari, tukshi koridori vislaik liek domaat par naavi.

nomalajaa pasta kantorii visi triis darbinieki spozhi baltos kreklos, likaas kaa piekerti nedarbaa, kad es iegaaju auksti kondicioneetajaa pasta telpaa. vini piesarka un mazliet vainiigi smaidiija. vislaik saskatiijaas. paneemu konverti, uzrakstiiju adresi un iesniedzu suutiijumu lodzinaa. jaunais darbinieks samulsis skatiijaas uz ailiiti "destination country". - sakiet luudzu uz kaadi valsti suutiisiet? - uz latviju, ra-to-bia japaaniski. - jaa, bet uz kaadu valsti? - ratobija, eiropaa, mazliet zem somijas - aa, uz somiju? - nee, uz mazu valstinju zem somijas.
darbinieks neticiigi paskatiijaas, nosarka un turpinaaja smaidiit. paareejie saprotoshi maaja ar galvu, viens mazliet goriija dibenu, atspiedies pret leti.
- juus domaajat, ka uz turieni iet pasts? - es domaaju, ka jaa, jo esmu jau suutiijusi, - es atbildeeju, piekerot sevi pie domas, ka iespeejams lietoju nepareizu darbiibas vaarda laiku.
vini visi iesmeejaas kanonaa. pienaaca garaakais no darbiniekiem, uzspieda datoraa dazhus taustinju - skat, tieshaam ir taada valsts! un atkal iesmeejaas, aatri aizliimeeja suutiijumu, pieliimeeja cedeli un smaidot un dzilik klanoties, izvadiija mani pa durviim.

man girbas atspēkot priekšstatu, ka japāņi ir neparasti. vienīgā atšķirība ir tāda, ka viņiem daudzas lietas atrodas vienā plaknē, kur mēs savukārt ievērojam kaut kādu hierarhiju, ko saucam par kultūras kanonu, lai gan tur būtu jāpiekabina klāt vārds "eiropas", ja tāda eiropa vispār pastāv.

mans brālis visbiežāk lieto tos smailijus, kas taisa lielas acis, bet es tos, kas rauc uzacis un paliek sarkani.

Takuya wants to be Satsuki's dog. Satsuki likes to see Takuya cry. Love hurts.