marabou atnesa pusdienu kastītes. manējā bija kraukšķīgi cūkas gabaliņi, paprikas gabaliņi, sīpola gabaliņi, un gabaliņš POSMTĀRPA galvas. nu, kāpēc??.. :/

japāniskums nav ģenētisks. jo ģenētiski tur apakšā ir tas pats ķīnietis. japāna, tā tikai ir cita perspektīva.

ja no pasaules mēģina dabūt, tad beigās dabūn tikai pa purnu. no pasaules vajag ņemt.

vienu lietu es neizdarīju, tāpēc ka profesors Šneiders teica, ka nevajag līst tur, kur dievs nav vēlējis. patiesībā, man joprojām ir athods gan no tās lietas, gan no nākamās, kura neizdevās.

tad, kad es cilvēku lasu, es viņu dzirdu daudz labāk, daudz skaidrāk - it kā mums visiem būtu viena un tā pati pazīstama iekšējā balss, bet pa dienu un nerakstītajā mēs katrs pats būtu sev cenzūras uzlikts kropļojums.

"I decided to say no more. Then suddenly, Sensei left my side and, walking up to a neatly trimmed hedge, began to urinate. I stood by foolishly and waited for him."

neskatoties ne uz ko, šai vietā ir senie laiki un dažreiz vajag 3 nedēļas vēstulei, vai mēnesi lai izietu no mājas.

Saņēmu senseja vēstuli:
"They are our companions, Ayako graduate Tabuti died suddenly. Always, because Ayako is the leukemia,…With you had said, but with urgent thing of remainder, there is no either word. Very, furthermore regrettable it is the news, but it could not scramble, let flow with the mail. With everyone, we probably will pray Ayako's happiness in the other world."
tulk. Babel Fish