karsts.
atkal pamodos pusnaktī.

briesmīgākais ir tas, ka nespīd, ka gaisma varētu uzspīdēt.

pamēģināju vēlreiz ielīst gultā. pārāk karsts gulēšanai. p.gan atplīsis pēc ceļa. bail uzmodināt. bet vienkārši būt tumsā klusiņi nomodā un klausīties cikādes es nespēju. man pilnībā pietiek āzijas ar to launaga kokosa pieniņu, sauktu "little asia".

BOUNTY!

par aziātu kļūst tad, kad sadzīvo ar cikādēm. acis samiedzas ciešanās un mute pati savelkas mazohistiskā vaibstā. 5os no rīta es varu bez bailēm klabināt taustiņus tepat gulētājam pie auss vai pat runāt pilnā balsī, tā noslāps cikāžu daudzbalsīgajā transā, ar kuru mežs piepilda guļamtelpu.

dienas un naktis es pavadu frotē palagos ar kondicioniera pulti rokā.
un vislaik runāju tikai par laikapstākļiem..
bet klimats tiešām apēd domas, apēd gribu, apēd personību.

labās ziņas ir tādas, ka gaismu esmu sagaidījusi. un drīz varēs lasīt vai iet kaut kur.

internetā nav nevienas pozitīvas atsauces par vasaras klimatu tokijā! visur tikai awful, humid, horrible..